Par viesu māju
Tiem, kuri vēlas pabūt projām no pilsētas trokšņiem, steigas un atbrīvoties no stresa, viesu māja VANATURS piedāvā relaksāciju un atpūtu mūsu plašajā un klusajā mājoklī, kur viesmīlīgi saimnieki parūpēsies par Jūsu vēlmju piepildījumu.
Jūsu rīcībā būs atpūtas telpa un terase, auto novietne sētā un WiFi. Atpūtai mums ir 5 guļamistabas 10 personām 2 vietīgās istabās ar ērtībām. Ir arī 9 papildvietas lielākām ģimenēm vai draugu un kolēģu kompānijām, 3 dušas telpas ar labierīcībām, plaša ēdamistaba maltītēm ar skaistu skatu uz jūru un pilnībā aprīkotu virtuvi, kur ir iespēja pagatavot sev gan brokastis, pusdienas un vakariņas. Netālu ir arī pieejams restorāns pusdienām vai vakariņām. Mūsu viesu mājas ērtību klāstā ietilpst TV, bibliotēka, kamīna telpa sarunām pie vīna glāzes un āra terase ar skatu uz jūru. Mums ir arī bērnu smilšu kaste, iekopts dārzs ar grilu, pludmale, tīkls volejbolam vai badmintonam, novusa un tenisa galds cīņai ar mazkustību, kroketa komplekts un petanks četrām personām, klavieres, kā arī galds vakariņošanai gan darzā, gan arī āra terasē.
Ir arī iespēja pasūtīt svaigi ceptu rudzu maizi, svaigas pīļu, vistu un tītara olas, Kaltenē ievāktu medu un svaigi kūpinātas zivis (atkarībā no sezonas un pieejamības), kā arī pašiem piedalīties zvejā ar vietējiem zvejniekiem, atkarībā no zvejas sezonalitātes, kā arī izbraucieniem ar laivu pa Rīgas jūras līci. Apkārtnē ir iespēja doties skaistos pārgājienos vai izbraucienos ar velosipēdu, priecājoties par skaisto ainavu, un nedēļu iepriekš piesakot, ir arī pieejami sertificēta masiera un Hamburgas astroloģijas institūtu beigušas astroloģes pakalpojumi – personīgā horoskopa sastādīšana, nākotnes prognoze, Taro kāršu izlikšana.
Cenas
Visa māja 10 cilvēkiem darba dienās 280 Eur,
nedēļas nogalēs un svētku dienās 340 Eur.
Papildvietas darba dienās:
Par personu no 12 g. 23 Eur;
Bērniem līdz 3 gadiem 12 Eur;
Bērniem no 3-8 gadiem 17 Eur.
Papildvietas svētku dienās:
Par personu no 12 g. 28 Eur;
Bērniem līdz 3 gadiem 12 Eur;
Bērniem no 3-8 gadiem 23 Eur.
Mājdzīvnieki 12 Eur par vienu mīluli.
Ir iespējams rezervēt arī pa istabām:
Darba dienās:
Par personu no 12 g. 28 Eur;
Bērniem līdz 3 gadiem 12 Eur;
Bērniem no 3-8 gadiem 17 Eur.
Svētku dienās:
Par personu no 12 g. 34 Eur;
Bērniem līdz 3 gadiem 12 Eur;
Bērniem no 3-8 gadiem 23 Eur.
Ja paliek ilgāk par četrām dienām, tad ir iespējams vienoties arī par 10% atlaidi.
Groziņš malkas kamīnam vai ugunskuram 10 Eur.
Ierašanās no plkst. 16:00 – 23:30
Izrakstīšanās no 11:30 – 12:00
Par uzturēšanos pēc 12:00 par katru papildus stundu 17 Eur, ja ir rezervēta visa māja vai 6 eur papildus no cilvēka, ja ir rezervēta istaba.
Vēsture, ģimene un apkārtne
Kādu dienu astoņdesmitajos mūsu tēvs Vladimirs Avetisjans kopā ar savu labu draugu un kolēģi Andreju Grantu devās ziemeļrietumu virzienā no Rīgas ar mērķi atrast vietu, kur uzcelt dzimtas māju. Tēvs vienmēr bija vēlējies dzīvot pie jūras. Andrejs Georgam reiz stāstīja, kā abi tolaik bija pieturējuši Kaltenē un apbrīnojuši šo krastu, garās priedes un lielos piekrastes akmeņus. Tēvs jau tajā brīdī esot sapratis, ka šī ir tā vieta, kur viņš nodzīvos savu atlikušo mūžu, uzcels māju, dzīvos kopā ar mūsu mammu Intu Avetisjanu un izaudzinās savus mīļos bērnus.
Mēs viņiem esam trīs – Kristīna, Raja un Georgs. Mūsu mamma nāca pasaulē tālajos Sibīrijas ziemeļos – 163 km aiz polārā loka Igarkā, kur mūsu vecmamma Milda Markuse-Liepiņa tika izsūtīta un aizvadīja skarbus 14 savas dzīves gadus. Mamma tikai četru gadu vecumā ieradās Lubānā, vecmāmiņas Mildas dzimtas mājās, savukārt, mūsu tēvs nāca pasaulē Tbilisi, tālajā Gruzijā uz robežas starp Eiropu un Āziju. Jau 19. gadu vecumā mūsu mamma satika savu mūža mīlestību. Viņi kopā tik ļoti prata svinēt dzīvi, uzņemt viesus. Mūsmājās vienmēr skanēja cilvēku balsis, smiekli, mūzika, kā arī smaržoja gardi latviešu un kaukāzu ēdieni.
1982. gadā mūsu vecāki izvēlējās tieši Kalteni par mūsu dzīves vietu. Mamma savas darba gaitas uzsāka Rojā strādājot par grāmatvedi zvejnieku kolhozā “Banga”, kas ir 5 km attālumā no Kaltenes, bet mūsu tēvs, kopā ar saviem draugiem, atvēra bāru “Roja”, kas toreizējā Padomju Latvijā guva lielu popularitāti ne tikai pierobežas zonā, bet arī visā Latvijā. Tajā skanēja reti pieejama mūzika – “The Beatles”, “Led Zeppelin”, “Jethro Tull”, “Frank Zappa”, “Pink Floyd”, “Kate Bush”, “King Crimson”, “Jimi Hendrix” u.c., kā arī tapa gardi kokteiļi, risinājās saturīgas sarunas par dzīvi, nākotni, sapņiem un ideāliem, kā arī kino, jo mūsu tēvs bija ieguvis diplomu prestižajā Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā (ВГИК) kino kritikā.
Tēvs, diemžēl, mira agri – 1985. gadā, kad drīz pēc tam ar visu saimniecību – gotiņu, suni un mēbelēm palīgā atbrauca mūsu mīļā vecmāmiņa Milda, ko mēs saucām arī par Babuku. Abas ar mammu viņas gādīgi vēroja un palīdzēja mums izaugt sirds siltumā un drošībā. Milda bija ļoti strādīga un neizmērojami stipra sieviete un šo gara stiprumu viņa ir nodevusi arī tālāk mūsu mammai un arī mums – saviem mazbērniem, kuri ir spējuši nepadoties liktenim un nelokāmi to arī turpināt. Mūsu mamma neatlaidīgi cīnījās un turpināja celt mūsu dzimtas māju pie jūras, kas bija mūsu tēva ilgi lolotais sapnis. Viņa ieaudzināja mūsos šo gara gudrību, ģimeniskumu, vērtības un zināšanas. Viņa mīlēja uzņemt ciemiņus, pārsteidzot tos ar interesantiem ēdieniem un gādīgi saklātu galdu.
Kopīgi esam realizējuši un vēl turpinam realizēt mūsu tēva iesākto sapni – ģimenes māju un tāpat arī mammas jau īstenoto sapni kopš 2000. gada, kad tika labiekārtota un atvērta mūsu ģimenes viesu māja “Vanaturs” mūsu pirmajiem viesiem gan no tuvām un tālām zemēm. “Vanaturs” armēņu tautas mitoloģijā ir dievība, kas saistīta ar auglības kultu un tulkojumā nozīmē pajumtes devējs. Līdzīgi, kā tas ir kaukāzā, arī šeit esam priecīgi par katru ciemiņu, daloties ar mūsu piekrastes skaistumu, emocijām un saviem pieredzes stāstiem.
Ciems atrodas starp mežu un jūru, aptuveni 100 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Rīgas. No 19.gadsimta otrās puses līdz 20.gadsimta sākumam tas bija otrs ražīgākais ciems, kurā tika uzbūvēti 55 vērienīgi buru kuģi. Kaltenes skaistums un tās vēsture ir ierakstīta tās apkārtnē, akmeņos, mežā un jūrā, ciema cilvēkos, arhitektūrā un pašā ģeogrāfiskajā novietojumā – arī enerģētikā, kas ir ļoti brīnišķīga un magnētiska.
Cīrulīšu Mājas labumi
Ģimenes uzņēmums kurš nodarbojās ar dažādu veidu mājas vīnu (dzērveņu, ķiršu, pieneņu, pīlādžu u.c.), dažādu veidu sidru, zivju produktu un citu labumu ražošanu. Ir iespējams sarunāt degustācijas vīniem un citiem labumiem.
Restorāns "Akmens stāsti"
Ēdiens kā labā restorānā vai kafejnīcā, bet atmosfēra kā pie tuviem draugiem – tā ir “Tamdārza kulinārija”. Garda un glīti noformēta konditoreja, ar rūpību pagatavotas maltītes.
Krodziņš "Rēderi"
Krodziņš „Rēderi” ir vieta kur tikties draugiem, radiem un paziņām, un nobaudīt gardu un sātīgu maltīti. Krodziņa ēdienkartē atrodami daudzveidīgi gaļas, zivju ēdieni un burvīgi deserti. Krodziņs atrodas aptuveni 200m attālumā no mūsu viesu mājas “Vanaturs”.
Alus darītava "Trofeja"
Alus darītāji no Kaltenes, kuri rada dažāda veida ”craft” alu.
+371 29 565 523 / +371 29 222 754
Saimnieks un biškopis Raivis Otmanis
Pie Raivja ir iespējams iegādāties liepziedu, dažādu ziedu, krēmveida medu un medu ar dažādām garšām. Bez medus ir pieejamas arī lauku olas (vistu, pīļu un tītara), svaigas un kūpinātas zivis (sezonā).
Kaltenes Zivis
Dažāda veida zivju salāti un marinētas zivis. Produkcija ir roku darbs un uz sezonu ir arī pieejams “Brenguļu alus”.
Kaltenes Kalvas
Aptuveni 1,5 kilometru attālumā no Kaltenes jūrmalas mežā atrodas lieli akmens krāvumi, kas tiek dēvēti par kalvām. Līdzīgi veidojumi nevienā citā Latvijas piekrastē nav sastopami. Šeit ir izveidota taka ar diviem lokiem, mazākais loks ir 800 m garš un lielais loks aptuveni 1,5 km garš.
Stagarēni
Kaltenē taisītas augstas kvalitātes, marinētas ceptas reņģu filejas dažādās mērcēs un želejā. Produkcija ir tīrs roku darbs.
Putnu taka un tornis
Kaltenes putnu takas maršrutā uzzināsi daudz interesanta par Latvijā mītošajiem un arī migrējošiem putniem. Takas posmā ir skatu platforma un tornis, kuros izvietoti putnu atpazīšanas stendi, kas ļauj iepazīt putnu sugas un to dzīves vidi arī putnu vērošanas iesācējiem. Aptuvenais takas garums ir 1,1 km.
Kaltenes klubs
Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiāle “Kaltenes klubs” izveidota 1918. gadā, kur ir informatīva izstāde par vēsturisko Kaltenes kluba ēku un ir arī iekārtots Rojas muzeja atklātais krājums ”Zvejniecība Ziemeļkurzemes piekrastē 20. gadsimtā”. Ēkā arī atrodās Kaltenes bibliotēka.
Georgs
Šeit esmu uzaudzis un pavadījis lielāko daļu savas bērnības, un uzsācis arī sākumskolas gaitas Kaltenes sākumskolā pie jūras, būvējis krastā smilšotās pilis ar cietokšņiem un ūdens baseiniem, mētājies ar dūņām pret bērnības draugiem un kaimiņiem vai slēpies starp akmeņiem un lēkājis no viena akmens uz otru tik ātri, cik ātri vien tas ir bijis iespējams. Mēs pat rīkojām sacensības – kurš būs visātrākais ne tikai tajā, bet arī peldēšanā, niršanā, zemūdens elpas aizturēšanā vai arī kurš visvairāk spēs apmest kūleņus zem ūdens ar cieši ievilktu elpu līdz galvai sagriežoties.
Atceros vēl tos aukstos ziemas rītus, kad devāmies ar kaimiņu Ivaru un viņa tēti vabolītē uz Kaltenes skolu, kā atkausējām to ar karstu ūdeni un ilgstoši to sildījām. Tie ir arī tie rīti un vakari, kad devāmies turp, atpakaļ kājām gar akmeņaino piekrasti un šķiet tik neaizmirstami. Vecais ceļš ir tik īpašs cik pati skola, kurā bija visfantastiskākās vasaras nometnes, pavasari, vasaras un ziemas. Tāpat arī skolotāji un mūsu mazo skolnieku vecāki, kuri kopīgiem spēkiem papildināja mūsu sākumskolas virtuves krājumus, lai mums visiem būtu garšīgas un veselīgas pusdienas.
Atmiņā vienmēr paliks manas vecmammas tikko izslauktais piens, svaigi izceptās plātsmaizītes un kanēļmaizītes, jautrie vakari, kad manas māsas savā lielo draugu kompānijā uzņēma arī savu mazo brāli vai arī kad ar saviem draugiem devāmies nemitīgās Kaltenes ekspedīcijās, kad atgriežoties mūs jau sagaidīja mammas vai vecmammas gardi gatavotās vakariņas.
Lielās Kaltenes pļavas, priežu meži, lielie akmeņi, sienas šķūnis, siena zārda slēptuves un to jumti, klētiņas un bunkuri, siena grābšana un mīcīšana, kartupeļu novākšana, ravēšana, malkas kraušana un citi lauku darbi, daudzie kukainiši, meža un mājas dzīvnieki, un putni ir kļuvuši kā daļa no šīs neaizmirstamās pieredzes, kas ir neizdzēšama un vienmēr ar nemitīgu jaunatklāsmi. Tā ir tik ļoti daudzveidīga un bagāta.
2019. gadā, tiekoties ar Gogi Maskavā, kas ir mana tēva brālēns un reizē arī labs un uzticams viņa draugs, man pastāstīja, ka mūsu tēvs viņam reiz ir teicis, ka Kaltene ir tik skaista vieta, kur viņš savās vecumdienās varētu sarakstīt ne vienu vien pasaku. Tāda reizēm arī man rodas sajūta šeit esot, kad redzu jūras vizuļošanu pret saules gaismu vai mēness ceļu nakts tumsā starp bērzu un egļu zariem, kurus šūpo jūras vējš.
Nemainīga un reizē arī mainīga ir šī apkārtne, kur var smelties iedvesmu, sajust tagadnes spēku un kosmisko enerģiju, vērot tālumu, ieelpot mežu un pietuvināties eksistenciālajam, nemainīgajam, kamēr krietni straujāk mainās pārējā pasaule.
Mans Kaltenes skaistums ir tās neskartajā piekrastes dabā, dzintaros, izskalotajos kokos, mālos, augos, tīrajos un sakoptajos mežos. Kaltene šodien man ir sinonīms mieram un klusumam. Tā ir mūsu miera osta, gan mums, gan arī tāliem un tuviem ceļiniekiem. Tā ir kā atskaites, pieturas un satikšanās punkts. Tā ir vieta meditācijai, dziļām sarunām, jo pati vieta ir kā meditācija, kur nemiers pārtop mierā un miers svētlaimē un gaismā.
Raja
Kaltene ir tikšanās vieta. Tā ir vieta, kur tikšanās laiks nav noteikts, tikai vieta. Tā ir vieta, kur cilvēki sanāk kopā no visām pasaules malām un vietām – kā svētkos, tā bēdās. Neatkarīgi no laika gājuma – tā paliek nemainīga. Mainās apkārtējie apstākļi, cilvēki nāk un iet, bet kaut kas paliek …
Vismaz uz brīdi liekas, ka laiks apstājas un mēs vienkārši varam būt šeit un tagad. Un tad atkal līdz nākošai tikšanās reizei.
Kaltenei piemīt kas maģisks, ir tā burvība – tā piedāvā katram izdzīvot un piedzīvot savu stāstu un doties atpakaļ pasaules plašumos …
Kristīna
Kaltene – mans Paradīzes nostūris kopš 1981.gada… Atceros, kā mamma mums teica, ka pārvāksimies no Rīgas dzīvot kaut kur pie jūras. Toreiz iztēlojos ainavu kā Jūrmalā – plata smilšu pludmale, skaistas priedes… Tas bija vēls rudens – atbraucot ieraudzīju zeltainu lapu kokos ieskautu mazu akmeņainu pludmali ar diviem moliem un laivu piestātni. Jūra šeit līdzinājās vairāk ezeram, tikai bez pretēja krasta…
Mana Kaltene ir vieta, kur smaržo pēc jūras, akmeņiem, smiltīm, vēja un garda ēdiena… Kur jūras šalkoņa mijās ar smiekliem, sarunām, bērnu klaigām un putnu dziesmām… Tā ir vieta kur var sagaidīt saullēktu ar kafijas vai tējas krūzi, vieta, kur var vērot skaistas vakara saules, makoņu, debesu krāsu saspēles…
Kaltenē vislabāk ir vērot zvaigznes, jo pilsētas apgaismojums to spožumu nenomāc… Šī ir tā vieta kur var padomāt, paskumt, uzlādēties no Lielā ūdens, kas ir visuresoša un zinoša par šo Pasauli. Šeit var ļauties vējam izpurināt visu, kas purināms, paklusēt kopā ar kādu uz akmeņiem…
Bērnības atmiņas ir visspilgtākās. Man kaimiņos dzīvoja mana vecuma bērni. Mēs spēlējām 12 puļķīšus, tautas bumbu, gurķus, indiāņus un paroles. Rāpāmies arī kokos, kaimiņu “Caurnašu” klētiņā spelējām “ģimenes” un pie jūras krastā atvērām “veikalu”.
Velkot ar zaru pa jūru salipušās dūņas mums bija žavētas reņģītes. Nesām arī no pagraba pudeles un tās tirgojām mūsu piejūras veikaliņā. Nauda mums bija plakanie akmentiņi, akmeņi ar caurumiņiem un vislielākā naudas vērtība mums bija dzintars.
Ziemā braucām ar ledusgabaliem pa jūru un gadījās arī tā, ka tas parlūza – mūsu baltā sniega laiva. Nācām mājās slapji… Slidojām ar slidām pa jūras plašumiem tālus gabalus. Mūs nekādi nevarēja sasaukt mājās, jo ēšana – tas mums visiem bija traucēklis. Mamma mūs sauca ēst pašā visinteresantākajā mirklī.
Pusaudžu vecumā mēs visi gulējām sienaugšā, darījām blēņas, klausījāmies radio “Luxemburg” – sapņojām, runājāmies un smējāmies.
Kaltenē piedzīvoju arī pirmo iemīlēšanos, aušīgās, neveiklās bučas no zēnu puses. Tas bija tik satraucoši, ka ejot blakus saskārās rokas vai pleci. Mēs bijām naivi, tīri un patiesi…
Anna
Iedomājoties par Kalteni, viesu namu “Vanaturs”, man prātā nāk tikai tās vislabākās atmiņas – skaistie saullēkti, siltie vasaras vakari pie jūras uz mola, kad debesis iekrāsojas rozā, oranžās un violetigās krāsās. Brīnišķīgie un pilnie piejūras meži ar mellenēm.
Šeit, principā, esmu pavadījusi visas savas vasaras, jo man mīļākas un skaistākas vietas par Kalteni nemaz nav. Šeit vienmēr ir tāds miers, kur var atpūsties un paglābties no Rīgas steigas.
Tieši šeit es iemīlēju dabu. Mazai esot nesu ēdienu stirniņām, un no vienīgajiem salmiem un suņuburkšķiem, kas bija palikuši pāri virs sniega – pagatavoju tām vietiņu, kur gulēt. Vasarās glābjot jaunos putniņus, kuri ielidojuši mūsu mājas siltumnīcā, stundām ilgi vērojot visas dzīvās radībiņas piemājas dīķītī vai skatoties kā izaug no kurkulīša varde vasaras laikā un vēl daudz un dažādu citu lietu.
Artūrs
Kaltene, “Mandaugas” un “Vanaturs” ir vieta kur esmu pavadījis bērnībā gandrīz visas vasaras. Ir grūti iztēloties labāku vietu kur to pavadīt, jo šeit ir tik daudz ko darīt – jūrā peldēties, celt smilšu pilis, iet pastaigāties gar jūru, pa mežu vai caur ciema takām, braukt ar velosipēdu, pavadīt laiku ar ģimeni, draugiem un viesiem, makšķerēt jūrā vai upēs un ezeros, kas ir tuvumā, palīdzēt saimniecības darbos, un daudzas citas aktivitātes.
Garlaicīgi šeit noteikti nebūs un par to liecina daudzās atmiņas un pieredzes šajā vietā.
Tagad kad esmu jau vecāks, tad novērtēju šo vietu tieši dēļ miera, dabas un skaistajiem skatiem. Šī ir tā ideālā vieta, kur var atslēgties no tehnoloģijām, ekrāniem un vienkārši baudīt dabu bez steigas.